Latvijas Vides pārvaldības asociācija

Rekomendācijas lielo sadedzināšanas iekārtu nepārtrauktā monitoringa datu izvērtēšanai

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides vides dienestu (turpmāk – VVD) 2022. gada novembrī uzsāka īstenot projektu “Rekomendācijas lielo sadedzināšanas iekārtu nepārtrauktā monitoringa datu izvērtēšanai” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/53/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 17 104. punktam, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk, operators nodrošina nepārtrauktu SO2, putekļu jeb daļiņu un NOx koncentrācijas mērījumu veikšanu izplūdes gāzēs un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu tajās. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa monoksīda koncentrācijas mērījumus. Prasības nepārtrauktā emisiju monitoringa nodrošināšanai ar 2011. gada 24. maija MK noteikumiem Nr. 401 izvirzītas arī atkritumu sadedzināšanas iekārtām.

Saskaņā ar VVD rīcībā esošo informāciju šobrīd Latvijā darbojas 7 lielās sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 100 MW, uz kurām attiecas prasība veikt nepārtraukto gaisa monitoringu. Kopumā Latvijā darbojas 14 uzņēmumi, kuriem ir izsniegta piesārņojošās darbības atļauja sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 megavati un vairāk. Saskaņā ar 2021. gadā iesniegtās Latvijas gaisa piesārņojošo vielu inventarizāciju 2019. gadā šādas lielās sadedzināšanas iekārtas, kas darbojas elektroenerģijas un siltuma ražošanas sektorā, bija atbildīgās par 11,3% no kopējām NOx emisijām Latvijā, kas ir nozīmīgs emisiju apjoms, ņemot vērā šādu iekārtu nelielo skaitu. Saskaņā ar direktīvu 2010/75/ES uz šādām iekārtām attiecas arī prasības par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu, ņemot vērā šo iekārtu potenciāli būtisko negatīvo ietekmi uz vidi. Papildus 2011. gada 24. maija MK noteikumi Nr. 401 nosaka prasības nepārtrauktā emisiju monitoringa nodrošināšanai atkritumu sadedzināšanas iekārtām; ciktāl attiecināms, šādu iekārtu nepārtrauktā monitoringa datu izvērtēšana arī tiks apskatīta šī projekta ietvaros. Nepārtraukto emisiju monitoringu veic ar stacionārām mērīšanas iekārtām, kuru uzraudzība un kontrole prasa specifiskās zināšanas un procedūras, kas var nodrošināt rezultātu precizitāti un ticamību. Līdzīgi, arī rezultātu interpretācija, ieskaitot atbilstības novērtēšanu, prasa specifiskas zināšanas, kas vērstas uz iegūto rezultātu apstrādi un datu pārbaudi.

Šī projekta galvenais izdevums ir sagatavot rekomendācijas operatoriem testēšanas sistēmas uzturēšanai un vienotam izvērtēšanas un atbilstības noteikšanas algoritmam, balstoties uz labās prakses piemēriem sadarbībā arVVD. Rekomendācijas paredzēts izmantot arī VVD darbā, veicot iekārtu atbilstības izvērtēšanu un pārbaudot iesniegtos datus par emisijām, kas attiecīgi palīdzēs uzlabot šo gaisa piesārņojuma avotu kontroli un uzraudzību un potenciāli labvēlīgi ietekmēs gaisa kvalitāti.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 4 darba uzdevumi:

1. Apkopot VVD iesniegto lielo sadedzināšanas iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 megavati un vairāk, monitoringa datus (potenciāli – Lielrīgas, Kurzemes un Zemgales RVP operatori) un atskaites par 5 gadu periodu;

2. Izvērtēt, kā operatori uztur testēšanas sistēmas, kādas procedūras ir izstrādātas, lai nodrošinātu atbilstību laboratoriju vispārīgajām prasībām, gadījumos, ja testēšanu nenodrošina akreditētas institūcijas, kā vērtē un nosaka rezultātu atbilstību A kategorijas atļaujas nosacījumiem. Izvērtējums tiks sagatavots, pamatojoties uz atskaitēm un/vai gada pārskatiem, kā arī intervijām ar operatoriem (vismaz 3 operatori);

3. Sadarbībā ar VVD (darba grupas) sagatavot rekomendācijas mērījumu sistēmas uzturēšanai un vienotam izvērtēšanas un atbilstības noteikšanas algoritmam, balstoties uz labās prakses piemēriem un sagatavojot izvērtējuma paraugu, izmantojot 2022. gada mērījumu rezultātus;

4. Organizēt semināru lielo sadedzināšanas iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 megavati un vairāk, operatoriem un RVP ekspertiem un inspektoriem.

Projekta ietvaros izstrādātās rekomendācijas ir pieejamas šeit: “Rekomendācijas lielo sadedzināšanas iekārtu nepārtrauktā monitoringa mērījumu sistēmas uzturēšanai un vienotam izvērtēšanas un atbilstības noteikšanas algoritmam.”

Projekta noslēgums, trokšņa vadlīnijas

Noslēdzies projekts “Vadlīniju izstrāde vides trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanai Latvijā”

2018. gada decembrī noslēdzās Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais LVPA un VARAM sadarbības projekts Nr. 1-08/213/2018 “Vadlīniju izstrāde vides trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanai Latvijā”. Projekta rezultātā tika izstrādātas Vadlīnijas par direktīvā Nr. 2015/996 noteikto kopīgo trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanu Latvijā attiecībā uz dzelzceļa radīto troksni. Ar Vadlīniju tekstu var iepazīties šeit.

Vairāk par projekta uzsākšanu, mērķiem un būtību skat.: http://lvpa.lv/?object_id=716

Uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora darbības koncepcijas un tā tehniskās specifikācijas izstrāde

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) 2022. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora darbības koncepcijas un tā tehniskās specifikācijas izstrāde” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/51/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Paaugstinātas bīstamības objektu identifikācija un klasifikācija tiek veikta atbilstoši 2017. gada 19. septembra MK noteikumos Nr. 563. “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 563) un 2016. gada 1. marta MK noteikumos Nr. 131. “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” (MK noteikumi Nr. 131) norādītajiem kritērijiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 131 uzņēmumi, kuru teritorijā bīstamo vielu maksimālais daudzums var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu noteiktos kvalificējošos daudzumus, sniedz VVD iesniegumu par bīstamajām ķīmiskajām vielām uzņēmumā. Izvērtējot iesniegumā iekļauto informāciju, Valsts vides dienesta atbildīgās personas sniedz atzinumu, vai pēc bīstamo vielu kvalificējošiem daudzumiem un pēc aprēķinātajiem kritērijiem, uzņēmums ir pareizi noteicis sava uzņēmuma atbilstību MK noteikumu Nr. 131 prasībām. Tāpat VVD saņem pieteikumus piesārņojošo darbību atļauju saņemšanai, tai skaitā darbībām, kuras saistītas ar bīstamām ķīmiskām vielām. Šādā gadījumā VVD ir jāspēj identificēt objekta atbilstība MK noteikumu Nr. 563 kritērijiem un ja nepieciešams, piesārņojošās darbības atļaujā norādīt nosacījumus A, B vai C kategorijas paaugstinātas bīstamības darbībai. 

Esošā situācija liecina, ka ne visi komersanti iesniedz kvalitatīvu un pietiekami apstrādātu informāciju, kā arī bieži ir atšķirīga sapratne par vielu klasifikāciju un uzņēmuma piederību paaugstinātas bīstamības objektu kategorijai. Tas savukārt sarežģī iespējas novērtētu uzņēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem un VVD darbiniekiem nepieciešamais papildu laiks, lai pārbaudītu iesniegtos datus.

Šajā projektā paredzēts izstrādāt tāda rīka darbības koncepciju un tā tehnisko specifikāciju, kas VVD darbiniekiem atvieglos bīstamo uzņēmumu bīstamības līmeņa noteikšanu un samazinātu laiku, kas nepieciešams uzņēmumu iesniegto iesniegumu izskatīšanai un tālākai uzņēmumu kontrolei. Šāda rīka izstrāde un turpmāka izmantošana uzlabotu iesniegtās informācijas kvalitāti – gan uzņēmumiem, gan VVD darbiniekiem būtu vienots rīks bīstamo ķīmisko vielu drošības datu lapās norādītās informācijas apkopošanai un uzņēmumu bīstamības riska līmeņa noteikšanai.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 3 darba uzdevumi:

1. Izstrādāt uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora koncepciju, kurā definēti ķīmisko vielu bīstamības faktori, bīstamības veids un līmenis, kas nosaka ķīmiskās vielas piederību noteiktai vielu bīstamības grupai vai kategorijai un apraksta principus, kā nosakāma objekta bīstamības kategorija, ņemot vērā identificēto bīstamo vielu daudzumu objektā.
2. Sadarbībā ar VVD izanalizēt iespējamās problēmas un riskus bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora izstrādes procesā un noteikt papildu aspektus, kas jāņem vērā un jānorāda, sagatavojot tehnisko specifikāciju kalkulatora izstrādei;
3. Sagatavot uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora sagatavošanas tehnisko specifikāciju.

Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. jūnijam. 

Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) un nodibinājums “Teiču dabas fonds” sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) 2022. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/56/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis ir izstrādāt rekomendācijas Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un saistošā normatīvā regulējuma izmaiņām, lai padarītu IVN (turpmāk – IVN) procesu vispusīgi racionālāku un efektīvāku, samazinot administratīvo slogu paredzētās darbības ierosinātājiem un kompetentajām institūcijām.

Projekta nepieciešamības pamatojums

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie tiesību akti ir izstrādāti, transponējot IVN direktīvas. Laika gaitā Latvijas IVN tiesiskais ietvars ticis vairākas reizes grozīts, izmantojot valstīm piešķirto izvēles brīvību attiecībā uz IVN procesa dažādu posmu organizēšanu, tādējādi iestrādājot likumdošanā vairākas nacionālas prasības (risinājumus), kas tieši neizriet no direktīvas.

IVN ekspertu pieredze liecina, ka dažādas “šaurās vietas” vispārējā IVN procesā ir konstatētas virknē projektu, un tas liecina par trūkumiem spēkā esošajā procedūrā un kavē tautsaimniecībai būtisku projektu attīstību dažādās nozarēs. Noteiktais procesuālais termiņš viena projekta īstenošanai pašlaik ir aptuveni astoņi mēneši, bet praksē IVN procedūras izpildei nepieciešamais laiks var pārsniegt arī 30 mēnešus.

Šī Projekta izstrādātās rekomendācijas un risinājumi ļautu pilnveidot IVN procesu valstī kopumā – sākotnēji tiktu identificētas “šaurās vietas” un procedurālie šķēršļi projektu attīstībai. Paralēli tiks noteikts, kuras no Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tieši izriet no ES prasībām, kāda ir citu valstu prakse direktīvas transponēšanā un kāda ir Latvijas tiesu prakse attiecībā uz IVN procedūru. Pēc šauro vietu un šķēršļu identificēšanas, kā arī labās prakses, ES prasību un Latvijas tiesu prakses analīzes kopā ar ieinteresētajām pusēm tiks identificēti potenciālie risinājumi IVN normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kas tiks izvērtēti un apkopoti rakstiskās rekomendācijās.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteiktas 8 aktivitātes:

1. Veikt padziļinātas intervijas ar IVN profesionāļiem (aptverot ~ 10 nozīmīgākos IVN jomas izstrādātājus), sabiedrības pārstāvjiem un iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noteikt šaurās vietas un šķēršļus spēkā esošajā IVN procedūrā un apkopot ieteikumus IVN procedūras optimizēšanai.
2. Veikt IVN direktīvas prasību pārņemšanas izvērtējumu un identificēt potenciālās procesa optimizācijas iespējas.
3. Veikt citu valstu prakses (aptverot vismaz 3 valstis) IVN direktīvas transponēšanā un īstenošanā izvērtējumu, labās prakses piemēru apkopošanu.
4. Veikt Latvijas tiesu prakses izvērtējumu attiecībā uz jautājumiem, kas skar IVN procedūru un tās īstenošanu.
5. Organizēt fokusa grupas, apzinot praktiķu, nevalstisko organizāciju, kompetento institūciju un pašvaldības pārstāvošo organizāciju viedokli attiecībā uz procesa optimizācijas variantiem un potenciālajiem risinājumiem.
6. Organizēt vienas dienas semināru ieinteresētajām pusēm, prezentējot aptaujas un fokusa grupu rezultātus, kā arī secinājumus no direktīvas prasību, citu valstu pieredzes un Latvijas tiesu prakses izvērtējuma, un organizēt darba grupas ieteikumu izstrādei IVN procesa pilnveidošanai.
7. Sagatavot rekomendācijas izmaiņām IVN normatīvajā regulējumā.
8. Prezentēt izstrādātās rekomendācijas Vides konsultatīvās padomes (VKP) sēdē un sanāksmē ar VARAM, kā arī sagatavot preses relīzi publicēšanai medijos.

 Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. septembrim.