Latvijas Vides pārvaldības asociācija

Uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora darbības koncepcijas un tā tehniskās specifikācijas izstrāde

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) 2022. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora darbības koncepcijas un tā tehniskās specifikācijas izstrāde” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/51/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Paaugstinātas bīstamības objektu identifikācija un klasifikācija tiek veikta atbilstoši 2017. gada 19. septembra MK noteikumos Nr. 563. “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 563) un 2016. gada 1. marta MK noteikumos Nr. 131. “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” (MK noteikumi Nr. 131) norādītajiem kritērijiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 131 uzņēmumi, kuru teritorijā bīstamo vielu maksimālais daudzums var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu noteiktos kvalificējošos daudzumus, sniedz VVD iesniegumu par bīstamajām ķīmiskajām vielām uzņēmumā. Izvērtējot iesniegumā iekļauto informāciju, Valsts vides dienesta atbildīgās personas sniedz atzinumu, vai pēc bīstamo vielu kvalificējošiem daudzumiem un pēc aprēķinātajiem kritērijiem, uzņēmums ir pareizi noteicis sava uzņēmuma atbilstību MK noteikumu Nr. 131 prasībām. Tāpat VVD saņem pieteikumus piesārņojošo darbību atļauju saņemšanai, tai skaitā darbībām, kuras saistītas ar bīstamām ķīmiskām vielām. Šādā gadījumā VVD ir jāspēj identificēt objekta atbilstība MK noteikumu Nr. 563 kritērijiem un ja nepieciešams, piesārņojošās darbības atļaujā norādīt nosacījumus A, B vai C kategorijas paaugstinātas bīstamības darbībai. 

Esošā situācija liecina, ka ne visi komersanti iesniedz kvalitatīvu un pietiekami apstrādātu informāciju, kā arī bieži ir atšķirīga sapratne par vielu klasifikāciju un uzņēmuma piederību paaugstinātas bīstamības objektu kategorijai. Tas savukārt sarežģī iespējas novērtētu uzņēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem un VVD darbiniekiem nepieciešamais papildu laiks, lai pārbaudītu iesniegtos datus.

Šajā projektā paredzēts izstrādāt tāda rīka darbības koncepciju un tā tehnisko specifikāciju, kas VVD darbiniekiem atvieglos bīstamo uzņēmumu bīstamības līmeņa noteikšanu un samazinātu laiku, kas nepieciešams uzņēmumu iesniegto iesniegumu izskatīšanai un tālākai uzņēmumu kontrolei. Šāda rīka izstrāde un turpmāka izmantošana uzlabotu iesniegtās informācijas kvalitāti – gan uzņēmumiem, gan VVD darbiniekiem būtu vienots rīks bīstamo ķīmisko vielu drošības datu lapās norādītās informācijas apkopošanai un uzņēmumu bīstamības riska līmeņa noteikšanai.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 3 darba uzdevumi:

1. Izstrādāt uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora koncepciju, kurā definēti ķīmisko vielu bīstamības faktori, bīstamības veids un līmenis, kas nosaka ķīmiskās vielas piederību noteiktai vielu bīstamības grupai vai kategorijai un apraksta principus, kā nosakāma objekta bīstamības kategorija, ņemot vērā identificēto bīstamo vielu daudzumu objektā.
2. Sadarbībā ar VVD izanalizēt iespējamās problēmas un riskus bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora izstrādes procesā un noteikt papildu aspektus, kas jāņem vērā un jānorāda, sagatavojot tehnisko specifikāciju kalkulatora izstrādei;
3. Sagatavot uzņēmumu bīstamības kategorijas noteikšanas kalkulatora sagatavošanas tehnisko specifikāciju.

Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. jūnijam. 

Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) un nodibinājums “Teiču dabas fonds” sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) 2022. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/56/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis ir izstrādāt rekomendācijas Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un saistošā normatīvā regulējuma izmaiņām, lai padarītu IVN (turpmāk – IVN) procesu vispusīgi racionālāku un efektīvāku, samazinot administratīvo slogu paredzētās darbības ierosinātājiem un kompetentajām institūcijām.

Projekta nepieciešamības pamatojums

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie tiesību akti ir izstrādāti, transponējot IVN direktīvas. Laika gaitā Latvijas IVN tiesiskais ietvars ticis vairākas reizes grozīts, izmantojot valstīm piešķirto izvēles brīvību attiecībā uz IVN procesa dažādu posmu organizēšanu, tādējādi iestrādājot likumdošanā vairākas nacionālas prasības (risinājumus), kas tieši neizriet no direktīvas.

IVN ekspertu pieredze liecina, ka dažādas “šaurās vietas” vispārējā IVN procesā ir konstatētas virknē projektu, un tas liecina par trūkumiem spēkā esošajā procedūrā un kavē tautsaimniecībai būtisku projektu attīstību dažādās nozarēs. Noteiktais procesuālais termiņš viena projekta īstenošanai pašlaik ir aptuveni astoņi mēneši, bet praksē IVN procedūras izpildei nepieciešamais laiks var pārsniegt arī 30 mēnešus.

Šī Projekta izstrādātās rekomendācijas un risinājumi ļautu pilnveidot IVN procesu valstī kopumā – sākotnēji tiktu identificētas “šaurās vietas” un procedurālie šķēršļi projektu attīstībai. Paralēli tiks noteikts, kuras no Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tieši izriet no ES prasībām, kāda ir citu valstu prakse direktīvas transponēšanā un kāda ir Latvijas tiesu prakse attiecībā uz IVN procedūru. Pēc šauro vietu un šķēršļu identificēšanas, kā arī labās prakses, ES prasību un Latvijas tiesu prakses analīzes kopā ar ieinteresētajām pusēm tiks identificēti potenciālie risinājumi IVN normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kas tiks izvērtēti un apkopoti rakstiskās rekomendācijās.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteiktas 8 aktivitātes:

1. Veikt padziļinātas intervijas ar IVN profesionāļiem (aptverot ~ 10 nozīmīgākos IVN jomas izstrādātājus), sabiedrības pārstāvjiem un iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noteikt šaurās vietas un šķēršļus spēkā esošajā IVN procedūrā un apkopot ieteikumus IVN procedūras optimizēšanai.
2. Veikt IVN direktīvas prasību pārņemšanas izvērtējumu un identificēt potenciālās procesa optimizācijas iespējas.
3. Veikt citu valstu prakses (aptverot vismaz 3 valstis) IVN direktīvas transponēšanā un īstenošanā izvērtējumu, labās prakses piemēru apkopošanu.
4. Veikt Latvijas tiesu prakses izvērtējumu attiecībā uz jautājumiem, kas skar IVN procedūru un tās īstenošanu.
5. Organizēt fokusa grupas, apzinot praktiķu, nevalstisko organizāciju, kompetento institūciju un pašvaldības pārstāvošo organizāciju viedokli attiecībā uz procesa optimizācijas variantiem un potenciālajiem risinājumiem.
6. Organizēt vienas dienas semināru ieinteresētajām pusēm, prezentējot aptaujas un fokusa grupu rezultātus, kā arī secinājumus no direktīvas prasību, citu valstu pieredzes un Latvijas tiesu prakses izvērtējuma, un organizēt darba grupas ieteikumu izstrādei IVN procesa pilnveidošanai.
7. Sagatavot rekomendācijas izmaiņām IVN normatīvajā regulējumā.
8. Prezentēt izstrādātās rekomendācijas Vides konsultatīvās padomes (VKP) sēdē un sanāksmē ar VARAM, kā arī sagatavot preses relīzi publicēšanai medijos.

 Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. septembrim. 

Projekta noslēgums, trokšņa vadlīnijas

Noslēdzies projekts “Vadlīniju izstrāde vides trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanai Latvijā”

2018. gada decembrī noslēdzās Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais LVPA un VARAM sadarbības projekts Nr. 1-08/213/2018 “Vadlīniju izstrāde vides trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanai Latvijā”. Projekta rezultātā tika izstrādātas Vadlīnijas par direktīvā Nr. 2015/996 noteikto kopīgo trokšņa novērtēšanas metožu piemērošanu Latvijā attiecībā uz dzelzceļa radīto troksni. Ar Vadlīniju tekstu var iepazīties šeit.

Vairāk par projekta uzsākšanu, mērķiem un būtību skat.: http://lvpa.lv/?object_id=716

Rekomendāciju izstrāde alternatīvu un būtiskuma izvērtējumam stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) 2022. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Rekomendāciju izstrāde alternatīvu un būtiskuma izvērtējumam stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/44/2022). Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Spēkā esošais SIVN procedūras tiesību ietvars paredz nepieciešamību vērtēt plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi. Tomēr valstī nav pieejami vienoti metodoloģiskie norādījumi, kā identificēt un dokumentēt plānošanas dokumenta alternatīvas un pēc kādiem kritērijiem vērtēt ietekmju būtiskumu. 2021. gada septembrī VPVB nosūtīja ieinteresētajām pusēm vēstuli par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitātes uzlabošanu, kurā norāda, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) 2019. gada Latvijas vides raksturlielumu pārskatā OECD eksperti atzinuši, ka Latvijā ir stingras konstitucionālās garantijas vides jomā – SIVN novērtējums tiek veikts attiecībā uz visiem plānošanas dokumentiem attiecīgajās nozarēs, tomēr secināts, ka SIVN kvalitāte nav vienmērīga.  VPVB līdz ar vēstuli nosūtīja arī apkopojumu ieteikumiem SIVN kvalitātes uzlabošanai, un konsultācijās ar izstrādātājiem kā viens no risinājumiem tika identificēta nepieciešamība sagatavot atsevišķas plānošanas dokumentu izstrādes vai SIVN izstrādes vadlīnijas, kurās tiktu padziļināti skaidroti galvenie problēmu jautājumi, kuros saskatīta pilnveides nepieciešamība.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 6 darba uzdevumi:

1. Pamatojoties uz Latvijas un citu valstu pieredzi un vadlīnijām, sagatavot pārskatu par iespējamajiem ieteikumiem (risinājumiem) un labās prakses piemēriem SIVN ietvaros veicamo iespējamo alternatīvu identificēšanai un dokumentēšanai ar fokusu uz plānošanas dokumenta būtību un detalizācijas pakāpi (lokālplānojums, teritorijas plānojums, nozares plānošanas dokuments).
2. Pamatojoties uz Latvijas un citu valstu pieredzi un vadlīnijām, sagatavot pārskatu par iespējamajiem ieteikumiem (risinājumiem) un labās prakses piemēriem SIVN ietvaros analizējamo būtisko vides jomu, kas varētu tikt negatīvi ietekmētas ar plānošanas dokumentā paredzētajiem attīstības virzieniem un risinājumiem, identifikācijai un pamatotai nodalīšanai, kā arī ietekmes un tās būtiskuma novērtējumam (piemēram, izmantojot vērtēšanas kritērijus, kas pamato būtiskumu/ nozīmīgumu).
3. Organizēt un novadīt 2 darba grupu sanāksmes (iesaistot SIVN izstrādātājus un plānotājus, kā arī VPVB), kurās tiek prezentēti un apspriesti iepriekšējo darba uzdevumu rezultāti un apkopoti ieteikumi SIVN pilnveidošanai norādītajos aspektos.
4. Izstrādāt metodisko materiālu, kurā apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri alternatīvu identificēšanai un dokumentēšanai, būtisko vides jomu identifikācijai un pamatotai nodalīšanai, kā arī ietekmes būtiskuma novērtējumam.
5. Organizēt semināru, kurā attīstības plānošanas dokumentu un SIVN izstrādātāji tiktu iepazīstināti ar metodisko materiālu un pārrunāti neskaidrie jautājumi.
6. Sagatavot metodiskā materiāla gala versiju un nodot publicēšanai VPVB mājaslapā.

 Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 31. maijam.