Latvijas Vides pārvaldības asociācija

Noslēdzies projekts “Emisiju daudzuma un DRN kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrāde"

2024. gada 31. maijā veiksmīgi noslēdzies projekts  “Emisiju daudzuma un DRN kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrāde”, ko biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD). Projekts tika īstenots valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” projektu konkursā 2023./2024. gadam vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Šī projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu operatoriem un VVD ekspertiem, vienkāršojot un standartizējot emisiju daudzuma un DRN aprēķinus divām piesārņojošās darbības kategorijām: degvielas uzpildes stacijām un sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību. Projekta ietvaros ir izstrādātas divu kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas, kā arī skaidrojums par sadedzināšanas iekārtu emisiju daudzuma un DRN aprēķinu kalkulatora lietošanu. Izstrādātās tehniskās specifikācijas tiks izmantotas, lai integrētu šo IT risinājumu VVD mājaslapā. Šobrīd paredzēts, ka kalkulatori būs pieejami lietotājiem 2025. gadā.

Emisiju daudzuma un DRN kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrāde

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides vides dienestu (turpmāk – VVD) 2023. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Emisiju daudzuma un DRN kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrāde” (projekta reģistrācijas Nr.1-08/89/2023). Projekts tiek īstenots valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” projektu konkursā 2023./2024. gadam vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Saskaņā ar VVD reģistru datiem šobrīd Latvijā ir aptuveni 400 sadedzināšanas iekārtu, kas klasificējamas kā B kategorijas piesārņojošās darbības. Saskaņā ar Ministru kabineta 23.05.2017. noteikumu Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapām” prasībām (2., 3., 4.punkts, 2.pielikums), šo iekārtu operatoriem katru gadu līdz 1. martam (ja nav noteikts savādāk) valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” mājaslapā tiešsaistes režīmā elektroniski ir nepieciešams reģistrēties un aizpildīt oficiālās statistikas veidlapu "Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" par iepriekšējo gadu. Emisiju koncentrācijas testēšanas pārskati ir jāpievieno oficiālās statistikas veidlapai "Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķs pielikums. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr.404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli (turpmāk - DRN), izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” prasībām (43.punkts., 6.pielikums), iekārtu operatori regulāri (1 reizi gadā līdz 1 reizi ceturksnī) aizpilda DRN aprēķina lapu par faktiskajiem gaisa piesārņojuma apjomiem. Šie aprēķini ir jāveic saskaņā ar Ministru kabineta 07.01.2021. noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” paredzēto kārtību, proti, lai aprēķinātu iekārtas faktiski radītās emisijas, kā arī DRN, B kategorijas piesārņojošās darbības operators emisiju aprēķinus veic vienā no šādiem veidiem:

-              A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai (t.i., balstoties uz emisiju limitu projektā izmantotiem emisiju faktoriem) vai

-              izmantojot emisiju mērījumos iegūto koncentrāciju un dūmgāzu plūsmas parametrus, kas noteikti atbilstoši standartam par emisijas ātruma un tilpuma plūsmas ātruma noteikšanu.

Emisiju aprēķins, kas balstās uz emisiju mērījumos iegūto koncentrāciju un dūmgāzu plūsmas parametriem dod iespēju operatoram precīzāk aprēķināt faktiskās emisijas, ņemot vērā katras konkrētas iekārtas tehnisko kapacitāti, tādējādi potenciāli samazinot DRN apjomu. Šāds princips var veicināt iekārtu uzturēšanu labā stāvoklī un emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanu, veicinot to finansiāli ar DRN apjoma samazinājumu. Potenciāli šāds princips būtu attiecināms arī uz atsevišķām C kategorijas piesārņojošām darbībām. Tajā pašā laikā ir jānodrošina mērījumu datu pietiekama ticamība. 

Vienlaicīgi saskaņā ar VVD reģistra datiem Latvijā ir vairāk kā 500 degvielas uzpildes stacijas (C vai B kategorijas piesārņojošas darbības). Šo staciju operatori arī vismaz reizi gadā aizpilda DRN aprēķina lapu par faktiskajiem gaisa piesārņojuma apjomiem.

VVD mājaslapā jau šobrīd ir pieejami vairāki kalkulatori, kas dod iespēju ātrāk un standartizētā veidā aprēķināt emisiju un/vai DRN apjomu. Šādi kalkulatori ievērojami samazina operatoru un VVD ekspertu administratīvo slogu.

Šī projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu operatoriem un VVD ekspertiem, vienkāršojot un standartizējot emisiju daudzuma un DRN aprēķinus divām piesārņojošās darbības kategorijām: degvielas uzpildes stacijām un sadedzināšanas iekārtām, kuras veic B kategorijas piesārņojošo darbību. Projekta ietvaros tiks izstrādātas kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas, ka arī kalkulatoru pavadošie dokumenti un nepieciešami paskaidrojumi.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 4 darba uzdevumi:

1. Kalkulatoru pamatmērķu un funkcionalitātes saskaņošana ar VVD,
2. Kalkulatoru darbības koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrāde,
3. Sadedzināšanas iekārtu emisiju kalkulatora pavadošā dokumenta izstrāde,
4. Seminārs (klātienē vai tiešsaistē) kalkulatora lietotājiem.

Vadlīnijas ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējama veikšanai zemes dzīļu jomā

Biedrība “Latvijas Vides pārvaldības asociācija” (turpmāk – LVPA) sadarbībā ar Vides vides dienestu (turpmāk – VVD) 2023. gada oktobrī uzsāka īstenot projektu “Vadlīnijas ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējama veikšanai zemes dzīļu jomā” (projekta reģistrācijas Nr.1-08/89/2023). Projekts tiek īstenots valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” projektu konkursā 2023./2024. gadam vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros.

Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojums

Ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma (IVSI) procedūru reglamentē Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu un uz tā pamatā izdotie normatīvie akti.

Laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. jūlijam ir izdoti 196 tehniskie noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei, ja tās uzsākšanai nepieciešama pašvaldības izsniegta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja. Ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums zemes dzīļu izmantošanas jomā, t.sk. derīgo izrakteņu ieguves jomā ir komplicēts process, ņemot vērā lielo potenciāli skarto ietekmes pušu skaitu un ietekmes uz vidi daudzveidību. Par būtiskām, traucējošām vai potenciāli būtiskām ietekmēm, kas vērtējamas IVSI ietvaros, ir uzskatāmas: vides troksnis, gaisa piesārņojums, hidroģeoloģiskās un hidroloģiskās ietekmes, ietekme uz sugām un biotopiem, ainavām utt. Īpaši sarežģīti ir novērtējumi, kuru kontekstā ir jāvērtē vairāku līdzīgu projektu kumulatīvā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem.

Projekta mērķis ir samazināt zemes dzīļu izstrādes ietekmi uz vidi, uzlabojot un standartizējot ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējama procesu šajā jomā, izstrādājot vadlīnijas. Detalizētas vadlīnijas praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz zemes dzīļu ieguvi. Tas ļautu Valsts vides dienestam kvalitatīvi īstenot normatīvajos aktus noteikto kārtību zemes dzīļu ieguvē un vienlaikus izstrādātu skaidrus  nosacījumus projektu attīstītājiem. Vadlīniju izstrādes laikā īpaša uzmanība tiks veltīta kumulatīvās ietekmes novērtējumam, ietekmes uz vidi pilnās procedūras piemērošanas kritēriju noteikšanai, izmantojamas informācijas avotiem un nepieciešamiem novērtējumiem. Paredzēts, ka katrai no iepriekšminētām būtiskām ietekmēm tiks sagatavots apraksts, kas ietvers sevī ietekmes vispārīgo aprakstu, esošo normatīvo regulējumu un rekomendācijas, iesniedzamo informāciju IVSI veikšanai, paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma aprakstu, derīgo izrakteņu ieguves projektā iekļaujamā informācija.

Lai sasniegtu projekta īstenošanas mērķi, tiek noteikti 7 darba uzdevumi:

1. Problemātisko jautājumu apzināšana un izvētējums
2. Vadlīniju satura saskaņošana
3. Vadlīniju projekta izstrāde
4. Konsultācijas ar ekspertiem un iesaistītām pusēm
5. Vadlīniju gala versijas sagatavošana
6. Projekta noslēguma semināra organizācija
7. Metodiskā materiāla gala varianta sagatavošana un publicitātes nodrošināšana

Noslēdzies projekts “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā”

2023. gada septembrī noslēdzās Latvijas Vides pārvaldības asociācijas (LVPA), nodibinājuma “Teiču dabas fonds” un Vides pārraudzības valsts biroja īstenotais projekts “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā”. Projekta ietvaros tika īstenotas astoņas aktivitātes:

1. Veiktas padziļinātas intervijas ar IVN profesionāļiem, sabiedrības pārstāvjiem un iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noteikt šaurās vietas un šķēršļus spēkā esošajā IVN procedūrā un apkopot ieteikumus IVN procedūras optimizēšanai.
2. Veikts IVN direktīvas prasību pārņemšanas izvērtējums un identificētas potenciālās procesa optimizācijas iespējas.
3. Veikts citu valstu prakses IVN direktīvas transponēšanā un īstenošanā izvērtējums, labās prakses piemēru apkopošana.
4. Veikts Latvijas tiesu prakses izvērtējums attiecībā uz jautājumiem, kas skar IVN procedūru un tās īstenošanu.
5. Organizētas četras fokusa grupas, apzinot praktiķu, nevalstisko organizāciju, kompetento institūciju un pašvaldību viedokli attiecībā uz procesa optimizācijas variantiem un potenciālajiem risinājumiem.
6. Organizēts vienas dienas seminārs ieinteresētajām pusēm, prezentējot aptaujas un fokusa grupu rezultātus, kā arī secinājumus no direktīvas prasību, citu valstu pieredzes un Latvijas tiesu prakses izvērtējuma, un organizētas četras darba grupas ieteikumu izstrādei IVN procesa pilnveidošanai.
7. Sagatavotas rekomendācijas izmaiņām IVN normatīvajā regulējumā.
8. Nodrošināti izstrādāto rekomendāciju publicitātes pasākumi.

Projekta ietvaros paredzētie rezultāti tika sasniegti, un uz plašas izpētes un ieinteresēto pušu iesaistes pamata tika izstrādātas rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā.

Rekomendācijas ir pieejamas šeit.