Pieredzes apmaiņas tikšanās starp Lielbritānijas un Latvijas uzņēmumiem
Britu standarts BS 8555 palīdz Latvijas uzņēmumiem ieviest vides pārvaldības sistēmas
Līdz ar 90-to gadu beigām, daudzi Latvijas rūpnieciskie uzņēmumi sāka aktīvi ieviest starptautisko produkcijas kvalitātes vadības standartu ISO 9001 ar mērķi paaugstināt savu konkurētspēju. Kvalitātes sertifikāts uzņēmumā kalpoja kā produkcijas stabilas kvalitātes un attiecīgi arī uzņēmuma kā sadarbības partnera uzticamības apliecinājums. Tomēr kopš Latvijas iestāšanās ES, tiešo kontaktu nodibināšanas un sadarbības nodibināšanas starp Eiropas un Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk radās vajadzība pēc vēl vienas sistēmas – vides pārvaldības sistēmas, jo daudziem rietumu partneriem (it īpaši no Vācijas, Zviedrijas un Anglijas) bija nepieciešams pārliecināties, ka, ražojot savu produkciju, mūsu uzņēmumi nepārkāpj vides normatīvus un nepārtraukti cenšas uzlabot savus vides aizsardzības rādītājus.
Vēsturiski, rūpnieciski attīstītajās valstīs, vides pārvaldības sistēmas (VPS) pirmie sāka ieviest lielie uzņēmumi, kuriem bija daudz piegādātāju un apakšuzņēmēju. Lai gan šie uzņēmumi ieviesa un sertificēja sistēmas, viņiem tomēr nebija iespējams par to publiski paziņot, ka to produkcija tiek ražota pilnīgā saskaņā ar vides aizsardzības normatīvu prasībām, kamēr visi to piegādātāji un apakšuzņēmēji nespēja uzrādīt līdzvērtīgus sertifikātus. Tā rezultātā radās jaunas lielo korporatīvo pasūtītāju prasības un novērtēšanas metodes attiecībā uz piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, un daudziem attīstīto valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vides pārvaldības sistēmu ieviešana kļuva par svarīgu izdzīvošanas nosacījumu.
Latvijā šis mehānisms pagaidām praktiski nedarbojas. Saskaņā ar datiem, kas publicēti žurnāla „Kvalitāte” 2005. gada 6. numurā, 15 no 19 sertificētām pārvaldības sistēmām ir kvalitātes vadības sistēmas, 3 – darba drošības un arodveselības vadības sistēmas, un 1 – vides pārvaldības sistēma.
Neanalizējot iemeslus, ir jāmin, ka Latvijā ne tikai ļoti lēni pieaug to uzņēmumu skaits, kuri ievieš vides pārvaldības sistēmas, bet ir bijuši arī gadījumi, kad iepriekš sertificēti uzņēmumi atsakās apstiprināt jau iegūtu sertifikātu.
Vairums Latvijas uzņēmumu, kuri ieviesuši VPS, ir lielie uzņēmumi, neskatoties uz to, ka lielākā daļa valsts rūpniecības sastāv no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri, turklāt, ir atbildīgi arī par ievērojamu daļu apkārtējās vides piesārņojuma.
Vides pārvaldības sistēmas ieviešanas process ir diezgan darbietilpīgs, un daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nevar atļauties profesionāla konsultanta pakalpojumus, vienkārši nobīstas no darba apjoma un vairumā gadījumu vai nu nemaz nemēģina uzsākt sistēmas izstrādi un ieviešanu, vai arī pamet iesākto darbu, jo apjūk vispārējā dokumentācijas apjomā.
Līdzīgas problēmas pastāv arī attīstītajās valstīs, un to risināšanai valdības atvēl ievērojamus resursus. Turklāt, risinājumi tiek meklēti divos virzienos: pašu vides pārvaldības sistēmu vienkāršošanas un formālo sistēmu ieviešanas procesu vienkāršošanas jomās.
Piemēram, Zviedrijā pastāv nozaru eko-menedžmenta standarti, bet Beļģijā mazajiem uzņēmumiem tika izstrādāta eko-kartēšanas sistēma, kas ļauj izveidot un ieviest „mini” vides pārvaldības sistēmu burtiski pāris dienu laikā. Pēc tam šīs metodes autors Haincs Verners Engels (Heinz Werner Engel) izstrādāja vienkāršotas EMAS/ISO 14001 ieviešanas algoritmu, kas balstīts uz eko-kartēšanas (EMAS-Easy) ietvaros savāktajiem datiem.
Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Lielbritānijā, projekta „Acorn” („Zīle”) ietvaros firma „White Young Green Environmental” izstrādāja metodisku pieeju soli-pa-solim VPS ieviešanai, kas ievērojami samazināja birokrātiskās procedūras un pārmērīgo dokumentācijas daudzumu. Šī metodiskā pieeja veiksmīgi tika aprobēta uzņēmumos pēc projekta beigām un ieguva Britu standarta BS 8555 statusu un tagad tiek plaši pielietota visā valstī.
Standarts ir detalizēta rokasgrāmata visiem uzņēmumiem, kuri vēlas patstāvīgi ieviest sakārtotu vides pārvaldības sistēmu ISO 14001 vai EMAS. Ieviešanas process sastāv no 5 soļiem, kur katra soļa pabeigšana var tikt uzskatīta kā starprezultāts kopējās sistēmas izstrādē. Sestais solis attiecas jau uz ieviestās sistēmas sagatavošanu sertifikācijai. Uzņēmumi, kuri ir izmantojuši minēto standartu savu sistēmu ieviešanai, novērojuši, ka konsekventais darbs pie atsevišķiem etapiem un konkrētu rezultātu sasniegšana palīdzēja viņiem „nenoslīkt” izstrādājamajā dokumentācijā.
Pateicoties Latvijas Vides pārvaldības asociācijas iniciatīvai un Lielbritānijas valdības finansiālajam atbalstam, BS 8555 standarts tika pārtulkots Latviešu valodā un aprobēts 10 Latvijas uzņēmumos. Tagad tas ir pieejams visiem interesentiem Latvijas Standartā ar numuru LVS 371.
Ar mērķi sekmīgi realizēt Eiropas Savienības vides politiku Latvijā, kas ir vērsta uz plašu vides pārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības un pakalpojumu sfērās, Latvijas Vides pārvaldības asociācija ar Lielbritānijas vēstniecības atbalstu, Latvijā 2006. gada 13. jūnijā rīko pieredzes apmaiņas tikšanos starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem, kuri savu vides pārvaldības sistēmu izstrādē un ieviešanā izmantojuši BS 8555 standartu.
Tikšanās programmā paredzēts seminārs, kurā uzstāsies uzņēmumi un konsultatīvās firmas gan no Latvijas, gan Lielbritānijas; kā arī paredzēta trīs Latvijas uzņēmumu apmeklēšana, kuri piedalījās BS 8555:2003 ieviešanas projektā Latvijā.
Lai dalītos ar savu pieredzi, pie mums viesosies:
- Pols Burrs (Paul Burr), Vecākais konsultants uzņēmumā White Youn Green Environmental, kurš izstrādājis BS 8555:2003 pieeju.
Īsa informācija par uzņēmumu: 365 darbinieki Lielbritānijā un Īrijā; ietilpst WYG grupā; gada apgrozījums 23 miljonu sterliņu mārciņu; ofisi 9 valstīs; darbības sfēras: vides pārvaldība un audits, vides novērtējums un monitorings, pamestas ražošanas vietas un gruntsūdeņi, ainavu un pilsētu plānošana, atkritumu apsaimniekošana, ilgtspējīga attīstība;
- Pīters Džonsons (Peter Johnson), Kvalitātes un vides vadītājs reģionālajā būvfirmā Kier Eastern, kura darbojas Anglijas austrumos. Darbinieku skaits – ap 300 cilvēku; gada apgrozījums – 85 miljoni sterliņu mārciņu. Uzņēmums būvē dažādu veidu tirdzniecības, veselības aprūpes, izglītības, aizsardzības, atpūtas un komerciālos objektus un ir daļa no akciju sabiedrības Kier Group – vadošas projektēšanas un būvniecības organizācijas Lielbritānijā, kura darbojas arī privātmāju būvniecības, objektu apsaimniekošanas un celtniecības un nekustamā īpašuma pārdošanas sektoros.
-Endrjū Frīzs (Andrew Freese), viens no sešiem projektēšanas firmas Ingleton Wood LLP līdzīpašniekiem. Uzņēmums dibināts 1935. gadā, tā gada apgrozījums ir 6 miljoni sterliņu mārciņu, tajā strādā 100 darbinieku, t.sk. arhitekti, projektētāji – elektriķi un mehāniķi, būvdarbu kvalitātes inspektori, materiālu izmantošanas inspektori un projektu koordinatori. Ofisi darbojas septiņās Anglijas pilsētās - galvenokārt Londonā un tās priekšpilsētās. Firmai ir daudz klientu tādos sektoros kā veselības aprūpe, izglītība, pašvaldības un tirdzniecība.
Ekoloģiskajā jomā firmai ir īpaša interese attiecībā uz „nulles enerģijas patēriņa” (zero energy design) objektu projektēšanu.
- Džons MakAtīrs (John McAteer), firmas PWS Ireland Ltd. direktors, kura 44 gadu garumā ražo ceļa zīmes un aprīkojumu satiksmes regulēšanai. Šis ir ģimenes uzņēmums jau trešajā paaudzē. Darbinieku skaits – 25. Galvenie pasūtītāji – pašvaldības. Gada apgrozījums – 2,5 miljoni sterliņu mārciņu. Šis uzņēmums pirmais Eiropā sāka pārvietojamu informatīvo plākšņu ražošanu, kuras darbojas ar saules baterijām. Šīs videi draudzīgās ceļa zīmes nodrošina operatīvo informāciju satiksmes iecirkņos un tiem nav vajadzīgs pieslēgums ģeneratoram vai kādam citam elektroenerģijas avotam.
No Latvijas puses, savā pieredzē dalījās trīs uzņēmumi, kuri ieviesuši un sekmīgi sertificējuši savas ISO 14001 sistēmas, izmantojot BS 8555:2003 standartu. Tās ir Rīgas būvfirmas SIA ARČERS (www.arcers.lv) un SIA PBLC (www.pblc.lv), kā arī SIA SIGNUM no Jelgavas, kas ražo ceļa zīmes (www.signum.lv).
Tikšanās bija īpaši interesanta būvfirmām, jo angļu partneri plāno mums parādīt, kā ieviestas VPS gadījumā kad darbojas saite ģenerāluzņēmējs – apakšuzņēmējs un piegādātājs.
Lielbritānijas Vēstniecība Latvijā augsti novērtē vides pārvaldības lomu mūsdienu ražošanā, kā arī visu šajā jomā darbojošos uzņēmumu un konsultatīvo firmu ieguldījumu gan Latvijā, gan Lielbritānijā. Tāpēc 2006. gada 13. jūnijā tika arī rīkota oficiāla pieņemšana visiem tikšanās dalībniekiem.
Ielūguma vēstule uz pieredzes apmaiņas tikšanos (
, .doc)
Pieredzes apmaiņas tikšanās programma (, .doc)
Lai aplūkotu pieredzes apmaiņas tikšanās fotogrāfijas, lūdzu, kliķšķiniet uz Jūs interesējošo daļu!